Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas dabaszinību klasei ekoloģijas stundas norisinās brīvā dabā. Šoreiz skolotājas Anželikas Burašņikovas vadībā ģimnāzisti apmeklē dabas takas Ērgļu klintīs.

Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas dabaszinību klases otro gadu pēc kārtas piedalījās netradicionālā mācību dienā ārpus ģimnāzijas sienām. Aizvadītajā mācību gadā šāda diena bija veltīta bioloģijai, bet šogad – fizikai.
Rīta pusē skolēni, apmeklējot Latvijas Universitātes jauno dabaszinību māju, kas saucas – Zinātņu māja un kur mācās topošie fiziķi, matemātiķi un mediķi, vēroja, ieklausījās stāstījumos un jautāja. Skolēni iepazinās ar mediķu izveidoto muzeju, kurā apskatāmi ar dažādām slimībām un mutācijām saistīti medicīniskie preparāti. Tāpat tika iepazīta dabaszinību ēka – Dabas māja, kur izglītību gūst – biologi, ķīmiķi, ģeogrāfi un vides speciālisti.
Praktisku darbu skolēni veica jaunajā Elektronikas laboratorijā, strādājot ar Arduino mikrodatoru programmēšanu. Mācību komplektu ir izstrādājis docents Ivars Driķis, mācībspēka vadībā skolēni veica praktiskus darbus.
Dienas otrā daļa tika aizvadīta Baldones observatorijā un veltīta zināšanām astronomijā. Skolēni ceļoja kosmosā, meklējot zvaigznājus, iepazina Šmita teleskopu, kas ir unikāls liela redzeslauka instruments (lielākais Baltijā un divpadsmitais lielākais šādas sistēmas teleskops pasaulē). Teleskops ir paredzēts gan tiešajiem, gan spektrālajiem debess ķermeņu novērojumiem. Baldones observatorija ir vienīgā profesionālā observatorija Latvijā, kur nodarbojas ar novērojumiem optiskajā diapazonā.
Citāda mācību diena bija interesanta un daudzveidīga. Skolēni guva priekšstatu par augstskolas darbību, kā arī iespēju rosīties praktiski. Kopā ar skolēniem bija fizikas skolotāji – Igors Bužs un Ainārs Vītols – un bioloģijas skolotāja Dace Sarkane.

Skolotāja Ingūna irbīte 9.novembrī 1.klašu skolēniem vēstures stundas vadīja neierastā vidē – ekspozīcijā “Sirdsapziņas ugunskurs”, kura vēsta par Cēsu apkaimes iedzīvotāju pretošanos padomju un nacistu okupācijas varām 20.gs. 40.-50. gados. Mācību nodarbību laikā skolēni iejutās pretošanās kustības dalībnieku lomās un rakstīja uzsaukumus līdzpilsoņiem, kā arī izdzīvoja reālu cilvēku pieredzes stāstus autentiskā vidē – čekas izolatora kamerās. Nodarbības noslēgumā skolēni tikai aicināti aizdomāties, vai pretošanās kustībai vispār bija jēga, ja visos gadījumos tā dalībniekiem beidzās ar cietumu, izsūtījumu vai nāvi. Pārliecinoši skanēja skolēnu atbilde – jēga bija – tautas vidū tika uzturēta nepadošanās ideja, un arī šodien tas ir mūsu nacionālā lepnuma, pašcieņas un pašapziņas avots! Paldies ekspozīcijas autorei un kuratorei Elīnai Kalniņai par profesionālo nodarbības vadīšanu!

Skolotāja Indra Ugaine kopā ar DACVĢ skolēniem, atzīmējot Dzejas dienu, publicē dažādu autoru dzeju uz trotuāra ar krītu. Skolas pagalmā var lasīt izvēlētos tekstus par tēmu LAIKS (7. klase) un CEĻŠ (8. a klase). Ģimnāzisti dāvina dzeju pilsētas iedzīvotājiem: 12. a klase – pils parkā, 12. b – Vienības laukumā.

Skolotāja Indra Ugaine un 2.(t.i.,11.)A klases skolēni noslēguma stundu “E.Veidenbauma dzeja” īstenoja Cēsu stacijā, kur noskaņās un izjūtās skolēni varēja visvairāk pietuvināties Eduardam Veidenbaumam.

Vēstures skolotāja Ingūna Irbīte un ekonomikas skolotāja Nadežda Persaņa novadīja 1.(t.i.,12.)A klases skolēniem un kolēģiem dinamisku, radošu un izzinošu sadarbības stundu par tēmu “Darba tirgus Latvijas Republikā 1920.- 1940.g. un mūsdienās”
Ievadā skolotājas piedāvāja skolēniem mazu aptauju par divu periodu notikumiem ekonomikā un sabiedrībā, ierosināja padomāt par divu laika periodu raksturīgām iezīmēm, iepazīstināja skolēnus ar 21.gadsimta pieprasītākajām prasmēm un statistikas datiem par darba tirgu Latvijas Republikā 1920.-1940.g. un mūsdienās.
Skolēniem grupās analizē statistikas datus ar nolūku atrast un raksturot atšķirību cēloņus, izzināt ietekmējošo faktoru nozīmi un tendences divos laika posmos. Skolēni, pielietojot gūtās zināšanas, saskatīja darba tirgus attīstības tendences, salīdzināja savas prasmes ar 21.gadsimta pieprasītākajām prasmēm, individuāli veica darbu „Es nākotnes darba tirgū” un izprotot savas konkurētspējas īpašības nākotnes darba tirgū.

Erasmus+ projekta ietvaros 5.decembrī skolēni un pedagogi guva jaunu pieredzi mācību procesa organizēšanā. Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas vēstures skolotāja Ingūna Irbīte vadīja sociālo zinību stundu un Spānijas Andreu Nin vārdā nosauktās skolas skolotāji -Rosario Bernal Tido un Joan Crussells Mas – angļu valodā vadīja literatūras stundu DACVĢ, Grieķijas, Itālijas, Spānijas, Polijas, Somijas, Islandes skolēnu apvienotajās klasēs.
Sociālo zinību stundā skolotāja I.Irbīte izmantoja diskusiju metodi “Akvārijs”. Diskusijas jautājums: vai sociālie tīkli ir mūsdienu Pandoras lāde? Diskusijas saturs atbilda Erasmus+ projekta pamattēmai – “Flying with the wings of Mythology through time and space” (Ar mitoloģijas spārniem cauri laikam un telpai).
Spāņu skolotāji, vadot stundu, izmantota CLIL metodiku, kas nozīmē mācību satura un svešvalodas integrētu apguvi. Literatūras stundas saturs balstījās katalāņu leģendā par sv. Juri (Sant Jordi).

Erasmus+ projektā iesaistīto valstu sadarbības partneri sesijas laikā DACVĢ praksē iepazinās ar mitoloģijas zīmju izmantošanu, darinot sev mūsdienīgas rotas. Skolēni un pedagogi piedalījās divās radošās darbnīcās, kuras vadīja Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas vizuālās mākslas un kulturoloģijas skolotāja Inga Miezīte un Somijas Vesilahti pamatskolas skolotājas Auli Hanhela un Leena Karhunen.

Bioloģijas skolotājas Daces Sarkanes, vizuālās mākslas skolotājas Ingas Miezītes un 3.(t.i.,10.)A,B klašu skolēnu sadarbībā izstrādāts mācību projekts par tēmu “Kukaiņi”.
Pēc teorijas apgūšanas skolēni vizualizēja dažādus kukaiņus, radot kvalitatīvu, krāsainu un māksliniecisku uzskati.

Vēstures skolotāja Aivara Karlsona, mājturības skolotājas Ineses Krēsliņas un vizuālās mākslas skolotājas Ingas Miezītes profesionālā  sadarbība rosināja 6.(t.i.,7.)A,B klases skolēnus strādāt pie projekta “Viduslaiku pilis”.
Skolēni izveidoja formā un saturā daudzveidīgus, izteiksmē krāsainus Viduslaiku piļu maketus.

Latviešu valodas un literatūras skolotājas Daces Eglītes un vizuālās mākslas skolotājas Ingas Miezītes profesionālā  sadarbība rosināja 6.(t.i.,7.)B klases skolēnus strādāt pie literāru darbu radīšanas un ilustrēšanas.
Radošo rakstīšanu var izpildīt ne tikai tradicionālā formā – domrakstu burtnīcā, uz atsevišķām līniju lapām, pierakstu kladē -, iztēli rosina arī piedāvāta iespēja saturu izklāstīt, to noformējot neparasti un veicot ilustratīvu papilduzdevumu. Tā 6.(t.i.,7.)B klases skolēni, rakstot literāru pasaku “Nāk rudens apgleznot Latviju” (M.Zālīte), pārspriežot tēmu “Mani laika taureņi” (taureņus iezīmējusi skolotāja Inga Miezīte) un novērtējot savu zināšanu līmeni, uzsākot latviešu valodas apguvi 7.klasē, to, latviešu valodas un literatūras skolotājas Daces Eglītes rosināti, darīja netradicionālā formā.

5.(t.i.,8.)B klases skolēni, latviešu valodas skolotājas Elitas Rozītes režijā iestudēja Ivana Krilova fabulu “Kvartets”, kuru izrādīja saviem mīļajiem skolotājiem no iepriekšējām skolām Pateicības stundā un skolas biedriem sarīkojumā. Šo fabulu oriģinālvalodā kopā ar tiem pašiem skolēniem sagatavoja krievu valodas skolotāja Raisa Krūmiņa, kuru arī novērtēja skolas biedri, noskatoties pasākumā.

Draudzīgā Aicinājuma svētku nedēļā ģimnāzijā norisinājās lielā integrētā mācību stunda, kuru visprecīzāk var nodēvēt par izaicinājumu stundu. Skolēnu zināšanas, erudīcija, atjautība tika pārbaudīta visos mācību priekšmetos: valodās, matemātikā, fizikā, ķīmijā, vēsturē, bioloģijā, kulturoloģijā, mūzikā, sportā u.c. Tā norisinājās netradicionālā vidē – ģimnāzijas kamīnzālē-, un tās satura atklāsmē kā pedagogiem, tā skolēniem problēmrisināšanā bija nepieciešams pielietot 21.gadsimta prasmes, t.i., radošums, zināšanas, komunikācija, sadarbība un informāciju tehnoloģiju izmantošana. Klašu skolēni darbojās komandās, bet paveiktā rezultātu noteica visu klases komandu kopdarbs stundā. Mācību stundas garums- 140 minūtes, un stunda notika atsevišķi ģimnāzijas un proģimnāzijas skolēniem. Arī skolotājiem šādas stundas veidošana bija izaicinājums: sagatavot interesantus, erudītus jautājumus, novērtēt skolēnu sniegumu, nodrošināt piemērotu un savlaicīgu atgriezenisko saiti, kā arī jēgpilni izmantot informāciju tehnoloģijas. Stundas idejas autore ir direktores vietniece izglītības jomā, matemātikas un mūzikas skolotāja Līga Pikse-Zvirbule, viņa arī ieceri īstenoja, sadarbojoties ar mācību priekšmetu skolotājiem, klašu audzinātājiem un skolēniem. Dalībnieki azartiski un ieinteresēti iesaistījās netradicionālajā mācību stundā.
Kopumā par veiksmīgākajiem proģimnāzijā atzīti 5.(t.i.,8.) klase , klases audzinātāja Inese Boze un ģimnāzijas posmā 3.(t.i.,10.)B klase, klases audzinātāja – Unda Eislere.
Secinājums – esam atvērti pārmaiņām!