DACVĢ skolēnu pozitīvā pieredze, attālināti mācoties.

JaunumiComments Off on DACVĢ skolēnu pozitīvā pieredze, attālināti mācoties.

Jau kopumā 7 mēnešus, ieskaitot lielāko daļu pagājuša gada pavasara, mūsu ģimnāzijas skolēni, tāpat kā citur – gan Latvijā, gan pasaulē –, Covid-19 izraisītās ārkārtas situācijas dēļ mācījušies attālināti. Šāds mācīšanās veids skolēniem un skolotājiem licis pārvarēt dažādus izaicinājumus un grūtības, kā arī saskatīt pozitīvos ieguvumus, kas var palīdzēt arī turpmāk. Ņemot vērā, ka temats ir jauns un neizzināts, es, Elīna Pētersone, par to izstrādāju zinātniski pētniecisko darbu. Kādas ir skolēnu visbiežāk gūtās pozitīvās pieredzes? Ko var mainīt, lai atvieglotu mācību procesu? Kādi ir skolēnu ieguvumi, attālināti mācoties? Domāju, ka ikkatram būtu interesanti ielūkoties pētījuma rezultātos un uzzināt atbildes uz šiem un citiem par šo tēmu interesējošiem jautājumiem.
Kādas bija manas darba metodes? Pirmkārt, tā bija interneta resursu, izziņas literatūras un normatīvo aktu izpēte un analīze. Otrkārt, aptaujas anketas izsūtīšana. Rudenī ar mana darba vadītājas skolotājas Daces Eglītes starpniecību tās tika nosūtītas 7.-12. klašu skolēniem e-klases pastā. Treškārt, tika intervēta direktora vietniece izglītības jomā Līga Pikse-Zvirbule un skolas direktors Oskars Kaulēns. Nobeigumā veicu datu apstrādi, analīzi, salīdzināšanu un interpretēšanu.
Pētot teorētiskos materiālus, uzzināju, ka Covid-19 izraisītā krīze ir ietekmējusi visas tautsaimniecības nozares. Tūrisma un viesmīlības industrija lielā mērā ir apturēta, izņemot iedzīvotāju repatriāciju, preču eksportu un importu. Finanšu nozare un uzņēmumu darbība kopumā ir ierobežota un uzņēmumi darbojas tikai, ja ir pirmās nepieciešamības un ja tie var darboties attālināti. Eiropas Savienība iepriekš minētajām nozarēm devusi ievērojamu finansiālu atbalstu.
Kultūras un sporta nozarēs apturēta ES valstu un starptautiska mēroga pasākumu organizēšana. Arī lokāla mēroga pasākumi ir ierobežoti, bet Eiropā ir iespēja baudīt kultūras pasākumus attālināti, skatoties ierakstus.
Izglītībā Eiropas valstīs daudzviet pilnā apmērā jeb ierobežotos reģionos slēgtas pirmsskolas, skolas, augstskolas un citas izglītības iestādes, un tās nevar funkcionēt klātienē, tādēļ notiek attālinātās mācības.
Sava pētījuma ietvaros apskatīju arī, kā korona vīrusa izraisītā krīze ietekmē citu valstu – Lietuvas, Igaunijas un Īrijas – izglītības procesu. Interesanti ir tas, ka arī šajās valstīs metodes, kā apturēt Covid-19 izplatību, ir līdzīgas kā Latvijā! Arī tur, ja mācības notiek klātienē, ar lielāku distanci tiek izvietotas skolēnu sēdvietas, jālieto dezinfekcijas līdzekļi, pusdienas izplānotas tā, lai skolēni nenonāktu saskarsmē ar citu klašu skolēniem. Palielinoties saslimušo skaitam, šajās valstīs, tāpat kā Latvijā, notiek attālinātās mācības. Atšķiras tas, ka, piemēram, Igaunija ir tehnoloģiski augsti attīstīta valsts, tāpēc Igaunijas skolēni, sākoties krīzei, bija jau iepriekš vairāk gatavi attālinātajām mācībām. Īrijā par to, vai palielināsies ierobežojumi, stāsta 5 trauksmes līmeņu sistēma. 5. līmenis norāda, ka valstī ir visstingrākie ierobežojumi un skolas noteikti ir slēgtas. Lietuvas rīcība ir līdzīga Latvijai.
Apskatot pieejamo informāciju, varēja atrast tikai vienu Latvijā veiktu nozīmīgu pētījumu par šī brīža krīzes situāciju – “Dzīve ar COVID-19: novērtējums par korona vīrusa izraisītās krīzes pārvarēšanu Latvijā un priekšlikumi sabiedrības noturībai nākotnē”. Pētījums vēl nav publicēts, bet tā daļas (arī saistībā ar izglītību) ir pieejamas, piemēram, Latvijas Universitātes, Rīgas Stradiņa Universitātes un Elektronikas un datorzinātņu institūta mājas lapā.
Anketēšanā un intervijās kopumā noskaidroju paliekošās pozitīvās vērtības, kas var noderēt ikkatram skolēnam nākotnē, turpinot attālinātās mācības. Pēc krīzes izglītībā iekļaujams jaunais attālināto mācību modelis, kurā būs gan attālinātās, gan klātienes mācības. Tādā veidā skolēni var būt gatavi neparedzētām situācijām, kāda ir bijusi, piemēram, Covid-19 izraisītā krīze. Attālinātās mācības disciplinē. Saprotams, ka atbalstošie skolotāji vairs nav tik tuvu – viņi sasniedzami, lielākoties, tikai tiešsaistē, tādēļ skolēniem ir vairāk jāpaļaujas uz sevi un sevi jāmotivē. Skolēniem ir arī jākomunicē un jāsadarbojas ar klases biedriem, ja ir kāds neskaidrs jautājums, kā arī jāiekārto sev piemērota vide mācībām, jo arī tā ietekmē mācību kvalitāti.
Ikdienas mācību procesu atvieglo skolas nedēļas plāns. Ja kādam skolēnam ir grūtības sekot šim plānam, iesaku izveidot atsevišķu plānu sev uz lapas vai plānotājā, lai var labāk pārredzēt darāmo.
Tā kā plāns un citi mācību resursi, tostarp saziņas, gatavo resursu un citas platformas un rīki, ir pieejami datoros un telefonos, svarīgas ir digitālās prasmes, kuras skolēni un skolotāji šādā mācību modelī pilnveido, kā arī prasmju nodrošināšanai svarīgas kvalitatīvas tehnoloģijas. Tās var noderēt gan mācoties klātienē, gan attālināti.
Pētījuma veikšana man palīdzēja ielūkoties dziļāk sarežģītajā un jaunajā laikā, kā arī ieraudzīt tajā pozitīvo. Uzskatu, ka uzkrātā pieredze un jauninājumi mācību procesā ir piemērojami arī nākotnē, atgriežoties ierastajā dzīvē.

© 2016 VISAS TIESĪBAS AIZSARGĀTAS, LAPU IZSTRĀDĀJA ASNS.LV