9. novembris
Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas 9. klašu skolēni šodien programmas Latvijas skolas soma ietvaros piedalījās vēstures stundās par Latvijas Republikas dibināšanu 1918. gada 18. novembrī un skatījās Nacionālā teātra izrādes “Tikšanās vieta – Rīgas pilsētas II teātris” ierakstu.
Izrādē jauniešiem vienkāršā un saprotamā veidā tiek skaidroti sarežģītie apstākļi, kādos tapa Latvijas valsts, un izcelta drosme, ko valsts veidotājiem prasīja šī lēmuma pieņemšana.
Vēstures stundu turpinājumā skolēni mācīsies par Brīvības cīņām, lai iepazītu vienu no sarežģītākajiem, taču arī svarīgākajiem Latvijas vēstures notikumiem.
Attēlos: neliels ieskats izrādes “Tikšanās vieta – Rīgas pilsētas II teātris” skatīšanās pasākumā Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijā
3. oktobris
Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas 9. un 10. klases skolēni šodien apmeklēja režisora Elmāra Seņkova iestudēto muzikālo izrādi “Otello” Latvijas skolas soma ietvaros.
Sakām lielu paldies izrādes veidotāju komandai par tik interesantu, neierastu izrādes formātu un stāsta par Otello un Dezdemonu padarīšanu laikmetīgu un saprotamu gan jauniešiem, gan pieaugušajiem.
aprīlis
Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas skolēni projekta “Latvijas skolas soma” ietvaros skatījās starptautiskos kino festivālos godalgoto latviešu animācijas filmu “Mans mīļākais karš”.
Tā vēsta par bērnības pieredzi padomju laikos Latvijā un ļauj ieskatīties ikdienas norisēs, kādas piedzīvoja cilvēki laikā, kamēr Latvija atradās PSRS okupācijā.
Dažas skolēnu atsauksmes pēc filmas noskatīšanās:
“Filma ļoti patika. Dažkārt vēsturiskās/patriotiskās filmās tiek pārspīlēti rādīts, cik otra puse ir bijusi slikta vai arī tikai no vienas puses skatīts. Tas ir nepareizi un veicina dusmas, naidu, kas rada sarežģījumus mūsu ikdienā, piemēram, daudziem latviešiem nepatīk krievi un krieviem, kas dzīvo Latvijā, – latvieši. Man patīk, ka filma dabīgi raisa patriotiskas sajūtas, nestāstot par to, cik citi ir bijuši ļauni. Šī filma man deva iespēju saprast, kā jutās tie cilvēki, kas tajā laikā dzīvoja, jo visus šos faktus zināju, taču nekad nebiju mēģinājusi iejusties viņu vietā. (..)” /Sabīne./
“Filma man ļoti patika, tā parāda, kāda bija dzīve PSRS, un tas, ko man vecāki ir stāstījuši, ir taisnība. PSRS ”skaloja smadzenes” jau maziem bērniem, lai tos vieglāk varētu kontrolēt, piemēram, skolās stāstīja, cik slikti bija vācieši un cik labi bija PSRS, un ka PSRS ir veikusi milzīgus upurus, lai iedzīvotājiem viss būtu labi, bet tā nebija taisnība.” /Mārcis./
“Man patika, ka starp animācijas fragmentiem bija īsti laikmeta pierādījumi, piemēram, avīzes, attēli. Šajā filmā varēju saskatīt vairākas iezīmes, par kurām mēs runājām stundās, filma bija saturiski ļoti ietilpīga. Es sapratu, ka cilvēkiem Padomju Savienībā nebija nekādas brīvības, savi viedokļi bija jātur pie sevis, ja tie nesakrita ar padomju režīma viedokli. Ekonomiskā situācija bija drausmīga. Vecāku darbības varēja ietekmēt nākamās paaudzes.” /Mārcis./
“Sākumā biju skeptiska pret to, ka filma būs kā animācija, pēc noskatīšanās biju pārsteigta, cik iedarbīga un perfekti nostrādāta līdz katram simbolam tā bija. Animācija arī ļāva iekļaut filmā kadrus, kurus, visticamāk, nebūtu iespējams (vai arī būtu, bet tam būtu vajadzīgs milzīgs budžets) nofilmēt dzīvē. Krāsainā animācija padarīja filmu oriģinālu un interesantu, atmiņā paliekošu, netipisku filmai, kurā attēlo vēstures notikumus un politisko iekārtu.” /Marta./
8.oktobris
Proģimnāzisti apmeklē Rēzeknes teātra deju izrādi “Nezāle” pēc R.Blaumaņa lugas motīviem.
Iniciatīvas “Latvijas skolas soma” ietvaros visiem ģimnāzijas skolēniem bija iespēja noskatījās divas jaunākās latviešu kinofilmas – “Jelgava’ 94” un “Dvēseļu putenis” īpaši ģimnāzijai organizētos seansos Vidzemes koncertzāles “Cēsis” kinozālē. Abās filmās epizodiskās lomās filmējušies arī DACVĢ skolēni, šis fakts, skatoties filmas, radīja papildu interesi “sazīmēt” savējos.
Abas kinofilmas stāsta par pieaugšanu. Tikai katrā no tām pusaudžu ceļš uz briedumu ir atšķirīgs
Filma “Jelgava 94”
Jura Podnieka studijā tapusī režisora Jāņa Ābeles, scenārista Matīsa Gricmaņa un operatora Aigara Sērmukša filma tapusi pēc Jāņa Joņeva kulta romāna “Jelgava 94” motīviem, tā skatītāju iesaita stāstaā par galvenā varoņa jelgavnieka Jāņa izkāpšanu no censonīga skolnieka kurpēm un iedzīvošanos diametrāli pretējā sabiedrībā. Tas prasa kardināli mainīt savu dzīvi, gaumi, manieres un intereses.
Jāpiebilst, ka romāna “Jelgava 94” autors Jānis Joņevs pēc grāmatas izdošanas viesojās pie DACVĢ skolēniem.
Filma “Dvēseļu putenī”
Režisora Dzintara Dreiberga uzņemtā vēsturiskā kara drāma pēc strēlnieka Aleksandra Grīna romāna motīviem skatītājus aizveda 100 gadus senā pagātnē. Ģimnāzisti kopā ar filmas galveno varoni sešpadsmitgadīgo Artūru divu stundu garumā izdzīvoja sarežģītos strēlnieku un brīvības cīņu ceļus. Tie bija asiņu, sviedru, asaru un nāves ceļi. Ne viegli izprotami brīžos, kad īsti neviens nezināja, kurā pusē ir taisnība un brīvība, kāds ceļš ejams uz Latvijas valsti. Līdz asarām saviļņojošais stāsts lika ģimnāzistiem aizdomāties par filmas galvenā varoņa Artūra pieaugšanu izdzīvojot ierakumus, asiņainas kaujas un dziedējot smagus ievainojumus, pašaizliedzīgi stājoties pretī ienaidniekam, meklējot īstu mīlestību un mācoties novērtēt brīvības cenu. Visticamāk šī bija pieaugšanas stunda šodienas ģimnāzistiem. Labi, ka ar mākslas darba starpniecību!
9.novembris
“Skolas somas” ietvaros 1.klašu skolēniem vēstures stundas Ingūnas Irbītes vadībā notika neierastā vidē – ekspozīcijā “Sirdsapziņas ugunskurs”, kura vēsta par Cēsu apkaimes iedzīvotāju pretošanos padomju un nacistu okupācijas varām 20.gs. 40.-50. gados. Dienās, kad dzīvojam valsts svētku noskaņās, šķiet, īpaši iederīgi aktualizēt to cilvēku veikumu, kuri okupācijas apstākļos uzturēja dzīvu Latvijas neatkarības ideju. Mācību nodarbību laikā skolēni iejutās pretošanās kustības dalībnieku lomās un rakstīja uzsaukumus līdzpilsoņiem, kā arī izdzīvoja reālu cilvēku pieredzes stāstus autentiskā vidē – čekas izolatora kamerās. Nodarbības noslēgumā skolēni tikai aicināti aizdomāties, vai pretošanās kustībai vispār bija jēga, ja visos gadījumos tā dalībniekiem beidzās ar cietumu, izsūtījumu vai nāvi. Pārliecinoši skanēja skolēnu atbilde – jēga bija – tautas vidū tika uzturēta nepadošanās ideja, un arī šodien tas ir mūsu nacionālā lepnuma, pašcieņas un pašapziņas avots! Paldies ekspozīcijas autorei un kuratorei Elīnai Kalniņai par profesionālo nodarbības vadīšanu!
2.decembris
Aiz kamīnzāles loga atvērušās debesis: klusi krīt lielas, biezas sniegpārslas, un pasaule ar katru sniega centimetru kļūst arvien baltāka, jācer – arī tīrāka un labāka… Ģimnāzijas Adventa vainagā, ko darinājušas 4.(t.i.,9.)A klases proģimnāzistes kopā ar skolotāju Inesi Krēsliņu, silti un apcerīgi deg pirmā baltā svece, un klātesošo dvēseles pacilājošā mūzikas valodā uzrunā augstas raudzes mūziķi: Zintis Žvarts, Romāns Vendiņš, Pēteris Liepiņš un Raitis Aukšmuksts. Un ģimnāzijas saime uzsāk Ziemassvētku gaidīšanas ceļu.
5.(t.i.,8.)b klases proģimnāzistu atsauksmes par koncertu:
Bija tiešām interesanti. Spējīgi mūziķi, kas ļoti labi pazīst savu specialitātes instrumentu. Bija izvēlēti arī krāšņi skaņdarbi ar pašu mūziķu papildinājumiem. (Kārlis Linards)
Sākumā likās, ka koncerts nepatiks, jo es parasti tādu mūziku neklausos, bet iepatikās. Bija laba atmosfēra. (Eduards E.)
Bija skaisti, man patika. Mūziķi – talantīgi. Tā vajadzētu katru Adventi. (Anonīms klausītājs)
Manuprāt, bija interesants koncerts, jo bija kaut kas neierastāks. Parasti ir pierasts, ka dzied, bet šajā gadījumā tikai spēlēja. (Estere)
Vakardienas mūzika bija perfekta. Man ļoti patika, kā sniga sniegs, bija Ziemassvētku noskaņas. Es vēlētos vēl tādas Adventes. (Una)
Man patika, kā viņi (mūziķi) spēlēja un ļāva dungot līdzi. Sajūta bija tāda, ka ir sākusies ziema. (Anonīms klausītājs)
Man patika koncerts. Radās Ziemassvētku sajūta. Patika, ka visa skola bija kopā un pavadīja pirmo Adventi. (Patrīcija)
Biju gaidījis ko vairāk. Man nepatīk metālpūšamie instrumenti, bet varēja būt arī sliktāk.(Kristaps C.)
Bija forši pasēdēt un paklausīties jauku mūziku. Tomēr lielāko daļu dziesmu nezināju. (Kristaps R.)
Paldies izcilajiem mūziķiem par emocionālo stiprinājumu un simtgades lielākajam projektam “Latvijas skolas soma” par finansiālo nodrošinājumu!
2.marts
Vidusskolas B klašu ģimnāzisti apmeklē filmu “Piļsāta pi upis”
6.septembris
“„Latvijas skolas soma” ir lielākā valsts simtgades dāvana Latvijas bērniem un jauniešiem. Sākot ar 2018. gada septembri, tās ietvaros ikvienam mūsu valsts skolēnam tiks nodrošināta iespēja izzināt un klātienē pieredzēt Latvijas kultūras un dabas vērtības, iepazīt dažādos laikos Latvijā radītās inovācijas un uzņēmējdarbības veiksmes stāstus.
Iniciatīva „Latvijas skolas soma” veidota kā kompleksa, starpdisciplināra programma, kas apvieno resursus, lai stiprinātu jaunās paaudzes nacionālo identitāti, pilsoniskuma, valstiskās piederības apziņu un nacionālo identitāti, attīstītu kultūras izpratnes un izpausmes kompetenci, paaugstinātu izglītības kvalitāti, kā arī mazinātu sociālo nevienlīdzību,” teikts Latvijas simtgades biroja mājas lapā www.lv100.lv “
6.septembrī Rīgā notika vērienīgs Latvijas simtgades iniciatīvas “Latvijas skolas soma” atklāšanas pasākums, kurā piedalījās katras skolas 5.-9.klašu delegācija, kopā 6000 skolēnu. Arī Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas delegācijai, kuras sastāvā bija septiņi 4.(t.i.,9.) klases proģimnāzisti – Laura KUHTA, Linda BUCULĀNE, Ksenija ZLOTINA, Viesturs ROMKA, Eduards VEITNERS, Lauris SKRIPSTS, Pēteris MERŽEJEVSKIS un skolotāja Viktorija MARKULE -, bija iespēja klātienē vērot, piedalīties un gūt neaizmirstamus iespaidos krāšņajos svētkos.
16.oktobris
“Tā ir Latvijas valsts dāvana jums, proģimnāzisti,” uzrunājot kamīnzālē sapulcējušos 6.-4.(t.i.,7.-9.) klases skolēnus, saka DACVĢ latviešu valodas un literatūras skolotāja Elita ROZĪTE. Latvijas simtgades iniciatīvas “Latvijas skolas soma” ietvaros pie DACVĢ proģimnāzistiem ar Klāva Knuta SUKURA lugu “Čomiņi”. Izrādē piedalās
viesojas GODA aktieri – Edgars OZOLIŅŠ un Rolands BEĶERIS.
16.novembris
Latvijas simtgades iniciatīvas “Latvijas skolas soma” ietvaros katrai izglītības iestādei, saņemot valsts finansējumu, ir radīta lieliska iespēja pilnīgot mācību procesu, izraugoties un piedāvājot skolēniem iespējas iepazīties ar daudzveidīgiem piedāvājumiem mākslās un kultūrā. Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzija 2018./2019.māc.g. pirmajā semestrī iniciatīvas projekta “Latvijas skolas soma” piešķirtā finansējuma ietvaros papildināja mācību procesu ar piedāvājumu proģimnāzijas klašu skolēniem noskatīties Liepājas Goda teātra aktieru izpildījumā Klāva Knuta Sukura lugu “Čomiņi”, bet ģimnāzijas klašu skolēni organizēti devās uz Valmieras Drāmas teātri, kur izdzīvoja latviešu literatūras klasiķa Rūdolfa Blaumaņa drāmu “Pazudušais dēls”.
Paldies Valmieras Drāmas teātra vadībai un aktieriem par iespēju tikai Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas skolēniem plānotā izrādē noskatīties vienu no latviešu dramaturģijas virsotnēm!
26.februāris
Iniciatīvas “Latvijas skolas soma” ietvaros ģimnāzijas 1.AB, 3.AB, 4. un 5.B klases apmeklē Leļļu teātra izrādi jauniešiem un pieaugušajiem “Zelta zirgs”, ko izrāda Vidzemes koncertzālē “Cēsis”
No 2017. gada septembra beigām līdz 24. novembrim Duda Paiva Latvijas Leļļu teātrī strādās pie Raiņa lugas “Zelta zirgs” interpretācijas, ko režisora vīzijai atbilstoši dramatizēs Matīss Gricmanis. Sapulcinājis īpašu radošo komandu – scenogrāfu Andri Eglīti, kostīmu mākslinieci Vitu Radziņu, komponistu Rihardu Zaļupi un gaismu mākslinieci Jūliju Bondarenko – Duda Paiva ir gatavs ķerties pie lugas kodu izpētes un analīzes. Izrāde paredzēta pieaugušajiem un jauniešiem no 16 gadu vecuma.
Raiņa luga stāsta par jaunāko no trīs brāļiem. Viņa vārds ir Antiņš, vārds, kurš latviešu valodā kļuvis par sugas vārdu neizlēmīgumam, neveiklumam un biklumam. Naktī, kad brāļu tēvs nomirst, Antiņu apciemo vientuļš nabags, kurš lūdz drēbes. Antiņš viņam atdod visu, kas viņam ir, un pateicībā nabags viņam atklāj, kā izsaukt trīs burvju zirgus, kas uznesīs Antiņu stikla kalnā, lai atmodinātu guļošo princesi.
Dudas Paivas “Zelta zirgs” iestudējums Latvijas Leļļu teātrī piedāvā mūsdienīgu skatījumu pieaugušajiem skatītājiem. Raiņa luga pirmo reizi iestudēta 1904. gadā un kopš tā laika kļuvusi par Latvijas teātra klasiku. Lielākoties iestudēta bērnu auditorijai, jo tās pamatā ir pasaka. Ne mazāk saistoši luga stāsta par to, kā ir būt cilvēkam, par sapņiem un cerībām, kuras katrs reiz ir piedzīvojis. Paivas uzmanības centrā ir pretmetu dialektika – kā gaisma un tumsa, cerības un nolemtība, valdnieki un pārvaldītie. Sacensība par princeses Saulcerītes roku var tikt uzlūkota kā cīņa starp melno un balto, kas izrādē pārnesta šaha laukumā. Tā ir nežēlīga spēle, bet vienlaikus galvenais varonis Antiņš nes naivu vēstījumu, kas silda sirdis un negaidot apstulbina ar atklātību.
Paivas stils apvieno laikmetīgo deju un leļļu teātri. Tas ir piedāvājums no jauna paskatīties uz Raiņa “Zelta zirgu” un Latvijas kultūru ar atsvešinātu skatījumu, dodot iespēju pārvērtēt Raiņa idejas. Kopā ar dramaturgu Matīsu Gricmani (DDT “Būt nacionālistam”) un komponistu Rihardu Zaļupi Paiva izveidojis izrādi, kas ļauj domāt un vienlaikus izklaidē. Tā nojauc aizspriedumus par leļļu teātri, to vietā piedāvājot lelles kā neaizvietojamu teātra ieroci.
