Skolas soma

Comments Off on Skolas soma

Latvijas simtgades vērienīgākā iniciatīva – “Latvijas Skolas soma”
Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas izglītojamiem

2018./2019.māc.g.

6.septembris
“„Latvijas skolas soma” ir lielākā valsts simtgades dāvana Latvijas bērniem un jauniešiem. Sākot ar 2018. gada septembri, tās ietvaros ikvienam mūsu valsts skolēnam tiks nodrošināta iespēja izzināt un klātienē pieredzēt Latvijas kultūras un dabas vērtības, iepazīt dažādos laikos Latvijā radītās inovācijas un uzņēmējdarbības veiksmes stāstus.
Iniciatīva „Latvijas skolas soma” veidota kā kompleksa, starpdisciplināra programma, kas apvieno resursus, lai stiprinātu jaunās paaudzes nacionālo identitāti, pilsoniskuma, valstiskās piederības apziņu un nacionālo identitāti, attīstītu kultūras izpratnes un izpausmes kompetenci, paaugstinātu izglītības kvalitāti, kā arī mazinātu sociālo nevienlīdzību,” teikts Latvijas simtgades biroja mājas lapā www.lv100.lv “
6.septembrī Rīgā notika vērienīgs Latvijas simtgades iniciatīvas “Latvijas skolas soma” atklāšanas pasākums, kurā piedalījās katras skolas 5.-9.klašu delegācija, kopā 6000 skolēnu. Arī Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas delegācijai, kuras sastāvā bija septiņi 4.(t.i.,9.) klases proģimnāzisti – Laura KUHTA, Linda BUCULĀNE, Ksenija ZLOTINA, Viesturs ROMKA, Eduards VEITNERS, Lauris SKRIPSTS, Pēteris MERŽEJEVSKIS un skolotāja Viktorija MARKULE -, bija iespēja klātienē vērot, piedalīties un gūt neaizmirstamus iespaidos krāšņajos svētkos.




,,Avārijas brigādes” leļļu ekspozīcija, multimediālā telpa, stilistu darbnīca, iluzionists- skolēnus tajā dienā gaidīja ne viens vien pārsteigums! Leļļu un filmu darbnīcā ”Animācijas Brigāde” varēja uzzināt par filmu tapšanas procesa aizkulisēm, mūzikas istabā – apgūt skrečošanas pamatprasmes un piedalīties radošā eksperimentā. Skolēniem bija iespēja arī ielūkoties pasākumu sagatavošanas aizkulisēs, video studijā dalīties iespaidos, ko viņiem nozīmē Latvija un kādu viņi to redz nākamajos simt gados, kā arī piedalīties citās aktivitātēs.
Atklāšanas pasākumu noslēdza koncerts “100 Latvijas stāsti 100 minūtēs”, kurā uzstājās Maestro Raimonds Pauls, Justs, DaGamba, Edavārdi un daudzi citi mūziķi. Pazīstami mākslinieki savos priekšnesumus vēstīja par Latvijas vēsturi, kultūru, tradīcijām un vērtībām no šodienas skatījuma, uzsverot, ka ikvienam, veidojot nākotnes Latviju, ir nepārtraukti jāattīstās un jāaug.
Prieks un gandarījuma sajūta par iespaidiem bagātu dienu, jauniešiem un iespēju pašiem piedalīties procesā. Tas bija ļoti noderīgi un aizraujoši!
DACVĢ uz kopējo skolēnu skaitu ir iedalīts finansējums iniciatīvas “Latvijas skolas soma” programmas īstenošanai 2018.gada septembrī-decembrī. Iniciatīvas ietvaros ģimnāzija piedāvā skolēniem klātienē iepazīties ar teātra mākslu, t.i.,
• 16.10.2018. pulksten 13.15 pie proģimnāzijas skolēniem 4.(t.i.,9.klase ) – 6.(t.i.,7.klase) ar Klāva Knuta Sukura lugas “Čomiņi” iestudējumu viesosies Goda teātris no Liepājas;
• 16.11.2018. Latvijas simtgades priekšvakarā Valmieras Drāmas teātris sarūpējis dāvanu tikai DACVĢ ģimnāzistiem izrādot latviešu klasiķa R.Blaumaņa drāmu “Pazudušais dēls”.
Visi izdevumi tiks segti no ģimnāzijai iedalītā finansējuma iniciatīvas “Latvijas skolas soma” programmas īstenošanai.

16.oktobris
“Tā ir Latvijas valsts dāvana jums, proģimnāzisti,” uzrunājot kamīnzālē sapulcējušos 6.-4.(t.i.,7.-9.) klases skolēnus, saka DACVĢ latviešu valodas un literatūras skolotāja Elita ROZĪTE. Latvijas simtgades iniciatīvas “Latvijas skolas soma” ietvaros pie DACVĢ proģimnāzistiem ar Klāva Knuta SUKURA lugu “Čomiņi”. Izrādē piedalās
viesojas GODA aktieri – Edgars OZOLIŅŠ un Rolands BEĶERIS.



Čomiņi ir labākie draugi – Olivers un Pāvels. Starp viņiem nav noslēpumu, un viņi runā par visu, arī meitenēm. Tieši meitene kļūst par lielāko pārbaudījumu abu draudzībai.
Skolēni atsaucīgi uzņem aktieru izspēlēto lugas saturu, saskatot un saklausot līdzības kā savā rīcībā, tā leksikā, jo luga ir par viņiem – pusaudžiem.
Pēc izrādes gandarīti ir visi: aktieri par atsaucīgajiem skatītājiem un skolēni par aktieru atraktīvi izspēlētu pusaudžu dzīvi uz improvizētas kamīnzāles skatuves.

16.novembris
Latvijas simtgades iniciatīvas “Latvijas skolas soma” ietvaros katrai izglītības iestādei, saņemot valsts finansējumu, ir radīta lieliska iespēja pilnīgot mācību procesu, izraugoties un piedāvājot skolēniem iespējas iepazīties ar daudzveidīgiem piedāvājumiem mākslās un kultūrā. Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzija 2018./2019.māc.g. pirmajā semestrī iniciatīvas projekta “Latvijas skolas soma” piešķirtā finansējuma ietvaros papildināja mācību procesu ar piedāvājumu proģimnāzijas klašu skolēniem noskatīties Liepājas Goda teātra aktieru izpildījumā Klāva Knuta Sukura lugu “Čomiņi”, bet ģimnāzijas klašu skolēni organizēti devās uz Valmieras Drāmas teātri, kur izdzīvoja latviešu literatūras klasiķa Rūdolfa Blaumaņa drāmu “Pazudušais dēls”.

Paldies Valmieras Drāmas teātra vadībai un aktieriem par iespēju tikai Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas skolēniem plānotā izrādē noskatīties vienu no latviešu dramaturģijas virsotnēm!

26.februāris
Iniciatīvas “Latvijas skolas soma” ietvaros ģimnāzijas 1.AB, 3.AB, 4. un 5.B klases apmeklē Leļļu teātra izrādi jauniešiem un pieaugušajiem “Zelta zirgs”, ko izrāda Vidzemes koncertzālē “Cēsis”
No 2017. gada septembra beigām līdz 24. novembrim Duda Paiva Latvijas Leļļu teātrī strādās pie Raiņa lugas “Zelta zirgs” interpretācijas, ko režisora vīzijai atbilstoši dramatizēs Matīss Gricmanis. Sapulcinājis īpašu radošo komandu – scenogrāfu Andri Eglīti, kostīmu mākslinieci Vitu Radziņu, komponistu Rihardu Zaļupi un gaismu mākslinieci Jūliju Bondarenko – Duda Paiva ir gatavs ķerties pie lugas kodu izpētes un analīzes. Izrāde paredzēta pieaugušajiem un jauniešiem no 16 gadu vecuma.

Raiņa luga stāsta par jaunāko no trīs brāļiem. Viņa vārds ir Antiņš, vārds, kurš latviešu valodā kļuvis par sugas vārdu neizlēmīgumam, neveiklumam un biklumam. Naktī, kad brāļu tēvs nomirst, Antiņu apciemo vientuļš nabags, kurš lūdz drēbes. Antiņš viņam atdod visu, kas viņam ir, un pateicībā nabags viņam atklāj, kā izsaukt trīs burvju zirgus, kas uznesīs Antiņu stikla kalnā, lai atmodinātu guļošo princesi.
Dudas Paivas “Zelta zirgs” iestudējums Latvijas Leļļu teātrī piedāvā mūsdienīgu skatījumu pieaugušajiem skatītājiem. Raiņa luga pirmo reizi iestudēta 1904. gadā un kopš tā laika kļuvusi par Latvijas teātra klasiku. Lielākoties iestudēta bērnu auditorijai, jo tās pamatā ir pasaka. Ne mazāk saistoši luga stāsta par to, kā ir būt cilvēkam, par sapņiem un cerībām, kuras katrs reiz ir piedzīvojis. Paivas uzmanības centrā ir pretmetu dialektika – kā gaisma un tumsa, cerības un nolemtība, valdnieki un pārvaldītie. Sacensība par princeses Saulcerītes roku var tikt uzlūkota kā cīņa starp melno un balto, kas izrādē pārnesta šaha laukumā. Tā ir nežēlīga spēle, bet vienlaikus galvenais varonis Antiņš nes naivu vēstījumu, kas silda sirdis un negaidot apstulbina ar atklātību.
Paivas stils apvieno laikmetīgo deju un leļļu teātri. Tas ir piedāvājums no jauna paskatīties uz Raiņa “Zelta zirgu” un Latvijas kultūru ar atsvešinātu skatījumu, dodot iespēju pārvērtēt Raiņa idejas. Kopā ar dramaturgu Matīsu Gricmani (DDT “Būt nacionālistam”) un komponistu Rihardu Zaļupi Paiva izveidojis izrādi, kas ļauj domāt un vienlaikus izklaidē. Tā nojauc aizspriedumus par leļļu teātri, to vietā piedāvājot lelles kā neaizvietojamu teātra ieroci.

2019./2020.māc.g.

Filma “Jelgava 94”


Filma “Dvēseļu putenī”


9.novembris
“Skolas somas” ietvaros 1.klašu skolēniem vēstures stundas Ingūnas Irbītes vadībā notika neierastā vidē – ekspozīcijā “Sirdsapziņas ugunskurs”, kura vēsta par Cēsu apkaimes iedzīvotāju pretošanos padomju un nacistu okupācijas varām 20.gs. 40.-50. gados. Dienās, kad dzīvojam valsts svētku noskaņās, šķiet, īpaši iederīgi aktualizēt to cilvēku veikumu, kuri okupācijas apstākļos uzturēja dzīvu Latvijas neatkarības ideju. Mācību nodarbību laikā skolēni iejutās pretošanās kustības dalībnieku lomās un rakstīja uzsaukumus līdzpilsoņiem, kā arī izdzīvoja reālu cilvēku pieredzes stāstus autentiskā vidē – čekas izolatora kamerās. Nodarbības noslēgumā skolēni tikai aicināti aizdomāties, vai pretošanās kustībai vispār bija jēga, ja visos gadījumos tā dalībniekiem beidzās ar cietumu, izsūtījumu vai nāvi. Pārliecinoši skanēja skolēnu atbilde – jēga bija – tautas vidū tika uzturēta nepadošanās ideja, un arī šodien tas ir mūsu nacionālā lepnuma, pašcieņas un pašapziņas avots! Paldies ekspozīcijas autorei un kuratorei Elīnai Kalniņai par profesionālo nodarbības vadīšanu!



© 2016 VISAS TIESĪBAS AIZSARGĀTAS, LAPU IZSTRĀDĀJA ASNS.LV